Kopienu pārvaldība – sabiedrības virzīta vietējā attīstība

Sarunās un rakstu darbos par lauku attīstību sastopami vārdu savienojumi, kā, piemēram, kopienu iniciatīvas, sabiedrības virzīta vietējā attīstība. Ko tas nozīmē, kādam mērķim tas domāts, kādus izaicinājumus un iespējas ietver?

Sabiedrības jeb “no apakšas uz augšu” virzīta vietējā attīstība ietver cēlu redzējumu par to, ka sabiedrības pārvaldes lēmējvara (ar to domājot politiskā vara, vietējā līmeņa izpildvara, lēmējvara) rīkojas, īsteno savus plānos saskaņā ar iedzīvotāju vajadzībām. Šī darbība ietver sadarbības un līdzdarbības pieeju, kas arvien vairāk tiek atzīta par priekšnoteikumu gudrai un ilgtspējīgai attīstībai, kas savukārt nozīmē to, ka, lai veicinātu  ekonomisko izaugsmi un sekmētu labklājību, tiek  izmantoti vietējie resursi. Vienkāršiem vārdiem runājot, lēmējvara ieklausās sabiedrības viedoklī un dara to, kas cilvēkiem ir nepieciešams, lēmumu pieņemšanā priekšroku dodot vietējam produktam vai pakalpojumam.

Lai nodrošinātu sadarbību ietverošu pieejas darbību, ir nepieciešama izpratne un zināšanas par vietējiem resursiem: amatniecība, mājražošana, lauksaimniecība, vietējā kultūra, dabas resursi. Bet diemžēl ikdienā dažkārt kaimiņš nezina par savu kaimiņu, nemaz jau nerunājot par plašāku mēroga teritoriju. Kā risinājums izpratnes un zināšanu veicināšanai ir tīklošanās pasākumi, kuri ietver iepazīšanos un veicina sadarbības veidošanos, kuras rezultātā var rasties un lielākoties arī rodas ne tikai jaunas sadarbības formas, bet arī jauni risinājumi ikdienas vajadzībām.

Tas ir lieliski, jo savstarpējo zināšanu apmaiņa un dalīšanās pieredzē ļauj efektīvi risināt sarežģītas situācijas. Kopā, pie viena galda sēdot vairākiem, var rast risinājumu situācijām, par kurām, domājot vienatnē, liekas, ka risinājums nav rodams. Te vietā ir teiciens “Ko nevar viens, to var vairāki!”, un tas ir attiecināms ne tikai uz fizisku darbu, bet arī uz jauninājumu radīšanu. Noslēgumā iepazīstināšu ar lielisku piemēru, kur kopiena, veidojot savu sadarbības modeli, kopīgi vienojas ekonomiskā labuma sekmēšanā.

Akadēmiskajā literatūrā tīklošanos jeb sabiedrības grupu kopā nākšanu un zināšanu apmaiņu raksturo kā iteratīvo inovāciju procesu, kas ietver dalībnieku zināšanu avotu, sociālās pieredzes un mācību veidu daudzveidību un rada sociālās inovācijas, kas koncentrējas uz dalībnieku sanāksmēm un veicina lauksaimnieku iesaistīšanos sociālajā dzīvē un vidē. Tā kā inovācija balstās uz mācīšanos, to īsteno veiksmīgs līdzdalības process. Jo, proti, inovācija var būt ne tikai tehnoloģiska, bet arī organizatoriska vai sociāla un tās pamatā var būt gan jauni, gan arī tradicionāli modeļi. Literatūra apgalvo, ka inovācijas ir iespējamas, apvienojot zināšanas no dažādiem avotiem, un, lai gan dažādu prasmju un atšķirīgas sociālas pieredzes dalībnieku apvienošana ietver arī riskus, tomēr bez tā nav inovāciju.

Praksē partnerības parasti tiek veidotas, lai apvienotu cilvēku grupu ar kopīgām interesēm, tomēr visefektīvākais, bet ikdienas situācijās mazāk novērojams, rezultāts ir panākams, izmantojot četrkāršās spirāles pieejas principu, t.i. pie diskusiju galda aicinot pārstāvjus no atšķirīgām sociālām grupām, tādām, kuras ikdienā savstarpēji nemijiedarbojas, nesatiekas - valdību jeb lēmējvaru (vietējās pārvaldes izpildvaru), uzņēmējdarbības vides pārstāvjus, akadēmisko aprindu un pilsonisko sabiedrību.

Lai rosinātu četrkāršās spirāles sadarbības modeli un kvalitatīvu dzīvotspēju, ir jāpieliek lielas pūles, jo šis sadarbības modelis ietver ne tikai jauninājumus un iespējamus efektīvus risinājumus vietējās sabiedrības un it īpaši lauku attīstības kontekstā, bet arī virkni izaicinājumu. Sekojoši daži piemēri:

• Dažādu jomu dalībnieki atšķirīgi vērtē dažādu rezultātu nozīmīgumu. Līdz ar to lielāka uzmanība jāpievērš darba plānošanai, lai precīzāk atbilstu partneru interesēm un kompetencēm.
• Lai arī visām iesaistītajām sabiedrības grupām ir viens kopīgs mērķis, veicināt viedu un ilgtspējīgu teritorijas attīstību, kā rezultātā uzlabotos sociālā labklājība un ekonomiskais potenciāls, redzējums par attīstības vīziju un darāmiem darbiem tās īstenošanā katram var būt savs.
• Būtisku lomu sadarbības izaicinājumu pastiprināšanā nosaka gan iesaistīto dalībnieku izglītība, gan dzīves pieredze, gan ikdienas jautājumi, kas veido katra personīgās prioritātes.
• Cilvēki labprāt slēpj grūtības no citiem, jo nevēlas parādīt savu vājumu un tikt tiesāti. Šajā brīdī ir lietderīgi atcerēties, ka inovācijas var parādīties zināšanu apmaiņas, izmantošanas un ražošanas rezultātā, mijiedarbojoties un sadarbojoties. Mijiedarbojoties dalībnieki liek citiem apzināties savas problēmas, tādējādi paplašinot iespējas rast risinājumus.
• Sadarbību kavējošais aspekts ir arī pieaugošā konkurence starp dažāda veida zināšanu sniedzējiem, kas neveicina inovāciju tīklu veidošanos. Piemēram, ja nav kopēju ārēju draudu vai riska un augsta konkurētspējas pakāpe, dalībnieki ir uzmanīgāki, daloties pieredzē vai zināšanas.

Sadarbības izaicinājumu pārvarēšanā izšķiroša loma sadarbības veidošanā un procesa nodrošināšanā ir vidutājam, starpniekam, mediatoram un viņa personīgās kvalitātes īpašībām, kā arī tam, kā tiek veidoti sadarbības mehānismi, kā nodrošināts komunikāciju process, kādi motivējoši elementi tiek izmatoti, kā tiek nodrošināta atklātības un caurspīdīguma principa ievērošana. Daudzfunkcionālu uzdevumu ietvarā vidutājam, starpniekam, mediatoram jāspēj:

• Nodot ikvienai iesaistītajai pusei izpratni par to, ka efektīvas tīklošanas platformas un kopīga reģionālās attīstības vīzijas izveide ir pamats, kas apvieno vietējos resursus un stiprina kopienu.
• Nodrošināt katras ieinteresētās puses atbildības pārskatāmību, zināšanu starpniecību starp dažādām ieinteresēto personu grupām.
• Motivēt sadarbību un nodrošināt, lai tiem, kuri nāk no ļoti atšķirīgas vides, ir tādas lomas sadarbības procesā, kas, viņuprāt, atbilst viņu potenciālam.
• Definēt katra partnera pienākumus kopš iniciatīvas sākuma tā, lai dalībniekiem ir skaidrs, kas no viņiem tiek sagaidīts un viņi apņemas ievērot vienošanos.
• Veicināt mijiedarbību un panākt zināmu pārliecību, ka partneri var izteikt savas idejas, nebaidoties tikt tiesāti. Savstarpējā uzticēšanās ļauj pārvarēt sadarbības problēmas.
• Ļaut partneriem runāt vienā valodā, tādejādi veicināt kopīgas vārdnīcas izveidi. Komunikācijas prasmju uzlabošana nav viegls uzdevums, jo īpaši, ja ir vajadzīgas ilgtermiņa izmaiņas.
• Veidot atgriezeniskās saites struktūru, nodrošinot atsauksmju apkopošanu.
• Saglabāt skaidru attīstības perspektīvu, paturot realitātes ietvaru.

Katrai sociālai grupai ir savi iemesli sadarboties un veicināt līdzdalības procesu vai, tieši pretēji, nesadarboties. Uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem galvenā motivācija piedalīties projektā lielākoties saistās ar praktisku ieguvumu: piemēram, samazināt pārtikas atkritumus un uzlabot saimniecību ienākumus, nevis dalīties zināšanās ar citiem dalībniekiem. Viņi meklē taustāmus un īstermiņa rezultātus. Ja uzņēmējs īstermiņā neredz taustāmus pozitīvus rezultātus, visticamāk, pametīs procesu. Tomēr, ja uzņēmēji būs pārliecināti, ka viņu idejas var radīt pozitīvu iespaidu gan uz pašiem, gan uz sabiedrību, viņu attieksme mainīsies. Nodrošinot uzņēmēju iespēju paust savu viedokli - sniegt priekšlikumus, izstrādāt risinājumus -, var tikt stiprināta viņu apņemšanās. Tas kopumā palīdz veidot veselīgu komandu un darba vidi. Būtiski ir uzsvērt, ka sociālā loma sabiedrībā un tās novērtējums par līdzdalību procesā ir ne tikai personīgs, bet arī sociāls, līdz ar to arī sabiedrības novērtējums par ieguldījumu sociālā labumā vārdā ir individuāli personīgi svarīgs, tāpat kā piederība kopienai. Jo procesa piederības sajūta un jaunas zināšanas ir būtiskas, lai saglabātu dalībnieku iesaistīšanos.

Turpmāk piedāvāju ieskatīties vienā lauku kopienas īstenotā iniciatīvas piemērā, kurā, atspoguļojot unikālu kopienas sadarbības modeli, kaimiņi izveidoja kopīgu zīmolu: “Krapes muiža”. Krapes muiža ir neliela apdzīvota vieta Krapes un Lēdmanes pagastā, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi izaugsmi tūrisma un kopienas sadarbības jomā. Kaimiņos esošie uzņēmēji ir tūrisma nozares pārstāvji, kuri apzinās, ka, kopā darot, var izdarīt vairāk. Kad Krapes muižā ‘parādās’ kāds jauns iemītnieks, vietējo māju saimnieki un saimnieces aicina viņu iepazīties, un tā vienā iepazīšanās ballē kaimiņi vienojās, ka ir jāsadarbojas, kopīgi radot vienotu vietējā tūrisma galamērķi “Krapes muiža”. Vienuviet apvienoti kaimiņu tūrisma objekti: vīnu un sidru darītava «Lauskis», kur vecajos muižas dārznieka mājas pagrabos izvietotās vīna ražotnes apskate un dažādu šķirņu – upeņu, aveņu, cidoniju u. c. – vīna, kā arī sidra degustācija; biedrība «Skaņumāja», kuras izveidotajā muzejā laika gaitā apkopota bagātīga tautas mūzikas instrumentu kolekcija, kuras lielākā daļa ir latviešu meistaru darināta. Krapes muižas ūdensdzirnavas, kur piedāvā degustēt ārstniecības augu eliksīrus, iegādāties dažādus no augiem tapušus produktus, kūpinātus Āfrikas samus un ar augiem rotātas sojas vaska sveces. Aveņu parks, kur sezonas laikā var paši salasīt gardas un sulīgas rudens ogas, un, protams, muižas parks, kurā kādreiz atradusies Krapes muižas kompleksa galvenā ēka – 1909.–1910. gadā celtā pils. Kopienas līderi atzīst, ka vislielākais izaicinājums bija Krapes muižās mājas lapas izveide un vietējās kartes izstrāde. Lai arī visi ir vienas nozares pārstāvji, vienoties par labāko risinājumu – vizuālo un saturisko – nebija viegli. Katram bija savs redzējums, par to, “kā būtu labāk”, tomēr ilgstošu un sekmīgu sarunu rezultātā vienošanās panākta un, lai vēl vairāk popularizētu šo kopienu, pirmie Krapes muižas svētki. To organizēšanā iesaistījas visi kaimiņi.

Tomēr, vai sadarbība vien ir pietiekams nosacījums, lai nodrošinātu veiksmīgu inovāciju? Diemžēl inovācijas nav tikai kaut kas sasniedzams procesa beigās, bet drīzāk tas ir progresīvs rezultāts, kas ir klāt visā līdzdalības procesā. Neskatoties uz visiem centieniem attīstīt lielisku ideju, kaut kas var noiet greizi, jo risks ir neizbēgams. Tomēr arī šodienas neveiksme var sekmēt svarīgus jauninājumus rīt. Tāpēc procesa kvalitātei ir vitāli izšķiroša nozīmē. Dalībniekiem ir jāgūst prieks un gandarījums no procesā pavadītā laika, neatkarīgi no rezultāta. Un laimīgi iedzīvotāji ir valsts labklājības pamats. 

Materiāls sagatavots Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projekta “Lietotājorientētu zināšanu un inovācijas partnerību aktivizēšana viedai un ilgtspējīgai teritoriālai attīstībai (EKIP)” (līguma Nr. lzp-2020/2-0133) ietvaros.